Rūjiena bērnu un dziedātāju varā

23.08.2010

Svētdien jau no agra rīta Rūjiena rotājās valsts karogiem par godu Rūjienas pirmās dziesmu dienas 70 gadu atceres un Rūjienas novada bērnu svētkiem. Pa visiem ceļiem ierodas svētku viesi. Mazais šaurceļu vilciens pienāk pārpildīts.

Pie skolotājas J. Skujiņas pieminekļa.

Svētkus ievada svinīgs dievkalpojums pie Rūjienas draudzes skolas pirmās skolotājas Jūlijas Skujiņas pieminekļa, kuru šodien atklāj skolas  dārzā. Pie pieminekļa vietu ieņēmuši — Teodora Reitera un Rūjienas draudzes skolas kori. Dzidri skan J. Zālīša „Dārgās ēnas" Reitera kora izpildījumā. Pieminekli atklāj tieslietu ministra Apsīša kundze, teicot dziļi izjustu runu. „Skolotāja — ir skaists un brīnišķīgs vārds. Tas ir vārds, kas drīkst nostāties blakus svētajam vārdam — māte. Skolotāja un māte — tās abas veido mūsu nākamo audzi, mūs jaunatni.

J. Skujiņa mācīja saviem audzēkņiem savas dzimtās zemes mīlestību, darba apziņu, gribas stingrību, sirdsskaidrību un lielu visu aptverošo latvisko sirsnību — sirsnību pret saviem vecākiem, saviem līdzcilvēkiem, pret visu savu apkārtni. Šīs atziņas, kas Skujiņā pašā bija stipras un nelokāmas, viņa ar visu savu jaunās sirds siltumu prata nodot saviem mazajiem draugiem. Skolnieki mīlēja savu skolotāju un tamdēļ skolotājas Skujiņas mācības dziļi iesakņojās viņas audzēkņu sirdīs."

Krīt baltais audekls. Atklājas no melna somu granīta veidots sievietes tēls, pie kura pieglaudies mazs bērns. Uzraksts « Madonna Orans" (lūdzošā madonna). Svētsvinīgi skan A. Kalniņa „Sirds klusa kļuva"" Reitera kora dziedājumā. Cildinošu runu par aizgājēju teic - prof. L. Bērziņš. Runu noslēdz skolas koris skolotāja — diriģ. J. Zandera vadībā, kam seko pieminekļa iesvētīšana un dievkalpojums, ko izpilda prof. V. Maldonis un mācītājs R. Slokenbergs.

 

Bērnu svētkos.

Pēc dievkalpojuma visi dodas pa simtsgadīgo lapoto koku aleju uz goda vārtiem, kas uzcelti pie baznīcas, sagaidīt valdības pārstāvi — izglītības ministru prof. Dr. A. Tenteli. Skolu jaunatne, ar karodziņiem rokās, nostājas špalierā no pamatskolas līdz pat goda vārtiem. Ministru apsveic Rūjienas pilsētas galva Krēsliņš, bet apvienotais koris sumina viesi ar dziesmu „Tev mūžam dzīvot, Latvija". Pēc sasveicināšanās ar sagaidītājiem izgl. ministrs prof. A. Tentelis, Kultūras fonda inspektors J. Celms ar pavadoņiem dodas cauri skolēnu špalierai uz pilsētas pamatskolu, kuras dārzā notiek bērnu svētki. Pie skolas ieejas viesi apsveic visjaunākā skolas paaudze.

Bērnu svētkos piedalās 17 skolas ar apm. 2000 skolēniem un 1000 bērnu, kuri vēl skolu neapmeklē. Rīcības komitejas priekšsēdētājs R. Slokenbergs apliecina, ka rūjienieši izpratuši jauno laiku un tam viņi grib piederēt ar visu savu sirdi. «Lūdzu, ministra kungs", saka priekšsēdētājs, „nesat mūsu dziļāko pateicību un sirsnīgāko sveicienu tautas vadonim Dr. K. Ulmanim. Pateicoties viņam vienots gars, vienota doma valda mūsu svētkos." Izglītības ministrs prof. A. Tentelis tad uzrunā svētku dalībniekus: „Esat visi sirsnīgi sveicināti šais jūsu prieka svētkos. Uz šiem svētkiem jūs, mazie, sākāt gatavoties un priecāties jau agrā pavasarī. Varbūt jūs tagad atminēsiet grūtās, tumšās, nogurdinošās ziemas dienas. Tad nemaz nebija tik viegli, un dažu labu reizi jūs dusmojaties paši uz sevi, ka nav izgājis tik labi mācībās, kā jūs paši un jūsu vecāki vēlējāties. Bet nu viss tas aiz muguras. Viens otrs vēl atmin stingros eksāmenus, viens otrs nodreb, iedomājoties nākamo mācības gadu ar tā pārbaudījumiem, Bet mācāties arī uz priekšu labi, un tad jums eksāmeni ir bijuši nebijuši. Pārbaudījumus dara valsts labā. Valstij vajag zināt, kādas zināšanas un kādi spēki mīt katrā pilsonī, lai katram varētu uzdot pienākumus pēc tā, ko viņš var veikt.

Bieži vien cilvēks pārvērtē savus spēkus. No tā cieš vispirms viņš pats, ne mazāk darbs, pie kura viņš ķēries, cieš arī valsts un visi tie, kam ar viņu darīšana. Pamatskolu beigušie jau tūliņ" nenāks atbildīgos valsts amatos, bet pamatskolas apliecība būs vienmēr pirmā rekomendācija. To vajadzēs uzrādīt nākamajā skolā, to prasīs arī nākamajā darba vietā. Jo labāka liecība, jo labāka ieteikšana! Cilvēks , kas nav pratis sevi novērtēt, bieži vien ir nemierā ar sevi un citi ir nemierā ar viņu. Dažreiz mēs redzam cilvēkus pat ar augstskolas diplomu rokā, kas neder tam darbam, kam viņi gatavojušies. Tā tad pārbaudījumi ir vajadzīgi, stingri, nesaudzīgi, bet taisnīgi pārbaudījumi.

Ir sen pagājuši tie laiki, kad vecāki sprieda, ka bērniem var sagādāt vieglāku dzīvi ar to, ka liek tiem studēt. Studētiem vienmēr bijis grūts darbs darāms. Tagad tas ir vēl grūtāks, jo izcīnāma stipra konkurence. Agrāk studētiem vieglāk bija ne darba un pūļu ziņā, bet sadzīvē un tiesībās — studē-to agrāk uzskatīja par kungu, ne vairs zemnieku. Tagad šī kārtu starpība ir zudusi, bet vecie ieskati vēl palikuši. Ne ģimnāzija, ne universitāte nedod vairs vieglāku dzīvi. Tagad cilvēku vērtē pēc darba, ko viņš dara un kā viņš to dara. Valsts priekšā visi darbi ir vienādi. Krietns amatnieks ir tikpat vērtīgs un vajadzīgs, kā universitātes profesors. Zemkopja darbs nemaz nav sliktāks, kā fabrikas strādnieka darbs, varbūt pat vērtīgāks, jo bez zemes ražības vēl neviens nav izticis.

Bērni, šodien lai mājo prieks visu jūsu un visu mūsu sirdīs. Priecājaties, kamēr vēl saulīte spīd, priecājaties, kamēr prieks sirdī. Aizmirstiet šodien visas nepatikšanas, visu to, kas jūs bēdinājis un skumdinājis. Nesiet šīs dienas prieku, kaut mazu daļu no viņa, uz mājām līdzi, lai arī vecāki, brāļi un māsas baudītu kaut ko no šī prieka.

Neaizmirstiet arī nākamo skolas gadu. Kam kādi trūkumi vai šķēršļi, tie gādājiet, lai viņus pilnīgi novērstu. Tas jau vasarā nav viegli, bet mācāties arī pienākumu pildīt tā, ka nebūtu jācieš pārmetumi. Neaizmirstiet arī palasīt derīgu un skaistu grāmatu. Lai tādas skolas būtu, par to ir parūpējies mūsu valsts prezidents, kas tik daudz domā par jums un par mums visiem, gan mūs pamācot, gan gādājot, ka mūsu Latvija, mūsu valsts augtu, plauktu, ziedētu un bagātīgus augļus nestu. Viņš garā ir visu to vidū — un arī še mūsu vidū, — kas dara labu darbu un priecājas skaidru prieku. Arī šodien, bērni, viņš liek jūs sveicināt (spēcīgi aplausi) un novēl jums labi priecāties, lai pēc tam varētu atkal darīt savu darbu. Un mēs darīsim visi savu darbu, kas nāks Latvijai par labu. Dievs, svētī Latviju."

 

Pilsētas galva Krēsliņš īsa uzrunā salīdzina laikus, kādi bijuši pirms diviem gadiem un kādi ir pēc 15. maija. Tagad latvietis cieni pats sevi un mīlē savu dzimto zemi. Ar skaidru sirdi mēs varam teikt: « Mēs esam lepni, ka mums ir tāds tautas vadonis, mēs esam laimīgi, ka varam dzīvot šai laikmetā. Lai atskan par godu tautas vadonim Dziesma brīvai Latvijai."

Dziļā godbijībā visi sumina valsts prezidentu Dr. K. Ulmani un kara min. ģen. J. Balodi, kas latviešu tautu vadījuši brīvības cīņās un vada tagad pretī gaišai, saulainai nākotnei. Vēl sumina valdību, tieslietu ministri H. Apsīti un sūtni Londonā K. Zariņu, kas abi ir iecienīti rūjienieši.

Vienprātības svētkus, kuros piedalās vairāk kā 5000 dalībnieku, noslēdz ar Dziesmu brīvai Latvijai. Bērnu svētkos darbojās gaisa dzelzceļi, liellaivas un savas spējas parādīja sporta, zīmēšanas-veidošanas , matemātikas, mūzikas u. c. nodalās.

 

Rūjienas dziesmu svētkos

 

Plkst. pus 7 vakarā Saviesīgās b-bas zālē, kas klausītāju pārpildīta, notiek Rūjienas pirmās dziesmu dienas 70 gadu piemiņas akts ar izcilus koncertu T. R eitera kora izpildījumā. Sākumā gan rūjieniešiemt bijis nodoms sarīkot novada dziesmu svētkus, bet lai būtu iespējams parādīt klausītājiem, cik augstvērtīgas ir-latviešu- dziesmas, un cik augstu pakāpi sasnieguši mūsu kori 70 gados — uzaicinājuši T . Reitera kori.

Rīcības komitejas vārdā mācītājs Slokenbergs lūdz izglītības ministru prof. A. Tenteli atklāt svētkus, bet pirms tam, saka mācītājs „vienosimies tautas lūgšanā — Dievs, svētī Latviju!"

Pēc valsts himnas izglītības ministrs prof. A. Tentelis saka:

« Man ir sevišķs prieks būt šodien pie jums Rūjienā jūsu pirmo dziesmu svētku 70 gadu atceres dienā. Mans prieks jo lielāks, ka varu nest jums mūsu vadoņa, valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa, sveicienu un vislabāko panākumu novēlējumus (aplausi). Tiem es pievienoju arī savus.

Pirmie dziesmu svētki Rūjienā bijuši arī vieni no pirmajiem mūsu dzimtenē. Šos dziesmu svētkus viņu rīkotāji un vadītāji vienmēr ir izmantojuši arī latvietības propagandai, enerģiski mudinādami latviešus mosties un ķerties pie nopietna sevis izglītošanas un kultūras darba, stāvēt stingri uz savām kājām un pulcēties vienprātībā. Tas bija tais laikos, kad pār Latviju valdīja svešas varas un latvieši tikko bija sākuši piedalīties pašvaldību darbā. Rūjieniešiem šī drosme, uzņēmība un patstāvība bija augusi agrāk kā citos Latvijas novados. Rūjiena jau arī vispirms iepirka savas mājas par dzimtu un agrāk kā citur varēja saimnieciski nostiprināties un arī nostiprinājās.

Rūjienu esmu redzējis agrāk tikai vienu reizi, 1901. gadā. Rūjiena šai laika sprīdī daudz ko pārcietusi un pārdzīvojusi — redzējusi pasaules karu, pārcietusi lielinieku briesmas, piedalījusies Latvija atbrīvošanas darbā, kad sāka veidoties mūsu ziemeļu armija. Rūjienai nav secen pagājušas arī partiju cīņas, kas sākās Latvijai nodibinoties. Beidzot Rūjiena piedzīvoja arī 15. maiju ar vadoņa spēcīgo saucienu: vienojies, latviešu tauta, vienojies vienprātībā un saderībā! Celies uz jaunu atmodu! Lai zūd nemiers, naids un skaudība, lai katrā sirdī nāk miers un mīlestība, un lai tavs gars top brīvs, apziņas pilns, lepns uz savu tautu, uz saviem senčiem un arī uz savu tagadni šādā garā jūs esat arī šos divus gadus staigājuši, divus gadus Latvijas ideālus piekopuši, un bez šaubām arī labus panākumus guvuši."

Tālāk par izglītības resoru ministrs teica:

„Ne tikai katram vecumam vajadzīga sava izglītības programma, bet tāda vajadzīga

arī katram dzimumam. Tāpēc valdība uzdevusi dot zēniem izglītību atsevišķi un meitenēm gādāt par atsevišķām programmām. Nākamā gadā mēs meklēsim ceļus, kā uzlabot skolas un skolas dvēseles — skolotāja stāvokli. Man ir cerības, ka vadonim palīdzot, šo lietu izdosies arī veikt.

 

Saskaņai, draudzībai, skaidrai rīcībai jābūt visur — to prasa jaunais laika gars, kas ir darba, miera un saticības gars, mūsu vadoņa gars un griba. Kas neies šim garam līdzi un nedarīs šī gara darbus, nejutīs šī gara jūtas, nedomās šī gara domas, — tas paliks nomaļus, dzīve paies viņam garām un viņu aizmirsīs.

 

Lai arī šī diena ir jaunā gara pilna, lai viņa modina saskaņu starp dziedātāju un klausītāju. Nogrimstot šādā harmonijā, mēs īsti izjutīsim jaunā gara svētību, mēs jutīsimies pilni augstām un  patiesām  idejām un skaistiem nolūkiem. Lai atskan še dziesmas — jaukas dziesmas, mūsu pašu latviešu dziesmas visdaiļākās skaņas. Lai dziesmas pāršalc visu Rūjienu un Rūjienas novadus, sniedzas pāri to robežām un lai atskan arī mūsu sirdīs, atstādamas tur skaistu neizdzēšamu piemiņu. Lai skan dziesma Latvijai par godu — Lai līgo lepna dziesma!"

Ministra plašo runu noslēdz Dziesma brīvai Latvijai.

Prof. L. Bērziņš iepazīstina ar Rūjienas dziesmusvētku vēsturi un norāda, ka ar Rūjienu saistās dziesmusvētku sākums. Latviešu dziesmas ir latviešu tautas gods. Tādēļ lai atskan šīs skaistās dziesmas mūžīgi mūžos. Apvienotais koris dir. A1beringa   vadībā pacilāti nodzied J. Mediņa „Tev mūžam dzīvot, Latvija"

 

Sākās koncerts.

 

Krāšņos tautiskos tērpos uz skatuves uznāk Teodora Reitera koris, kuru klausītāji saņem spēcīgiem aplausiem. Programma plaša. Tajā uzņemtas šādas liela stila dziesmas: J. Zālīša „Birstaliņa", E. Melngaiļa „Mēness starus stīgo", « Sirds tik grū-ta", J. Vītola „Dūkņu sils", „Saules svētki", E. Dārziņa „Senatne", „Sapņu tālumā", J. Graubiņa «Austrumzeme", ' „Tek saulīte", «Alutiņš - bāleliņš", A. Kalniņa „Sena aukles dziesma", „Nakts dziesma", „Ko tās kokles", «Smieklos man" un A. Ābeles „Es meitiņa, kā rozīte".

 

Būtu lieki runāt par kora dziedāšanas lielo tehniku (kas jau ieguvis starptautisku, slavu), par to, cik sīki diriģents T. Reiters izstrādā ikvienu darbu, izceļ vissīkākās puantes, par to, cik ļoti koris valdzina ar saviem jūtīgajiem piāno un spēcīgiem forte. To vajaga dzirdēt un pārdzīvot. Kā rotaļādamies koris nodzied grūto «Austrumzeme", «Saules svētki" un ,.Dūkņu sils". Tās un arī visas citas plūda tik krāšņi un vareni, ka klausītāji nemitējās aplaudēt, kamēr dzied atkārtojumu Atskaņotās tautas dziesmās Reiters ielika tik daudz šarma, gaismas, ka tās izauga par lielāko meistardarbu. Ar vārdu sakot, koris spēj visu grūtāko veikt viegli, bet visu mazo, vieglo, izveidot par īstu, dziļu mākslas darbu. Daudz dziesmas atkārto. Dažas pat trīs reizes, bet piedevas sniedzas ap pusduci.

 

Ar muzikālu gaumi dzied kora solistes Konstance Bērziņa un Elza Zariņa. Diriģents un solistes saņēma krāšņus ziedus, bet vētrainie aplausi šalc, kā pateicība par latvisko mākslu.

A. Auzinš

 

Brīvā Zeme: Pirmdiena, 6. jūlijs, 1936