Skaista rota Ziemeļlatvijai

12.08.2010

No laba grauda auglīgā zemē parasti izaug prāvs vārpu pulks, bet ir arī kaut kur redzams, ka septiņas smagas vārpas sasietas dod jau veselu kūlīti. Tāds brīnums skatāms pagaidām gan vienīgi Rūjienas pilsētas ģerbonī, bet tie, kas sestdien skatīja rūjieniešu darba sasniegumus un veiksmi, kas vēroja ko Rūjienas novada lauksaimnieki ir izaudzējuši un sakrājuši, tiem Rūjienas ģerboņa simboli kļuva saprotami.

Drīz Rūjienā, Brīvības laukumā pacelsies arī piemineklis kā mūžīga piemiņa brīvībai un tās devējiem, šī skaistā 8.5 metrus augstā pieminekļa celšanai rūjienieši jau savākuši 16.000 latus. Ar celtnēm un pieminekļiem izdaiļodami savu pilsētu  rūjienieši būs devuši jaunu rotu visai Ziemeļlatvijai.

Ka rūjienieši no sirds gribējuši un ne tikai gribējuši, bet arī varējuši būt jaunā vienī-bas laikmeta sekotāji un līdzgaitnieki to Rūjienas rajona lauksaimniecības – rūpniecības izstādi atklājot plašā līdzšinējo sasniegumu novērtējumā uzsvēra iekšlietu ministrs V. Gulbis. Viņš teica: «Šo izstādi sarīkojot ir veikts ļoti liels darbs. Lielu darbu ir veikuši lauksaimnieki, diendienā savās druvās iedami, rūpēdamies, lai savu saimniecību nostādītu uz pēc iespējas augstākas pakāpes, lai tiešām būtu ražojumi, ko var rādīt un no kā citi var mācīties. Lielu darbu ir veikuši rūpnieki, kas ir atraduši par vajadzīgu un kas nav taupījuši pūles un izdevumus, lai savus ražojumus vestu šeit izstādīt. Rūpnieku piedalīšanās šinī izstādē ir jo sevišķi zīmīga un apsveicama tai ziņā, ka mums tuvākā nākotnē lauksaimniecībā būs arvienu lielāka vērība jāpiegriež rūpniecības ražojumiem, lai ari lauksaimniecība varētu sekmīgāki attīstīties un sekmīgāki iet uz priekšu. Visbeidzot, lielu darbu ir veikuši arī amatnieki, kas ir izstādījuši šai izstādē savus ražojumus. Lauku amatniecība ir ļoti svarīga nozare, kurai vēl samērā maz ir piegriezts vērības. Tā gan ir pārdzīvojusi tos ziedu laikus, kas kādreiz lauku amatniecībā ir bijuši. Bet tagad lauku gaitās mēs arvienu vairāk redzam un pārliecināmies, ka lauku amatniekam, lauku amatniecībai ir ārkārtīgi svarīga nozīme, kā tai nozarei, kas dod darbu un maizi mūsu valsts pilsoņiem un arī kā lauksaimniecības blakus nozarei. Neapšaubāmi, ka ar amatniecības organizēšanu, amatniecības kameras nodibināšanu, mūsu lauku amatniecība gūs jaunu  ierosmi un jaunas attīstības iespējas un atkal ies par jaunu pretim savai attīstībai un saviem ziedu laikiem. Beidzot, lielu darbu ir veikuši visi tie lauksaimniecības un sabiedrības darbinieki, kā arī inteliģentie darbinieki, kas ir strādājuši, lai šo izstādi sarīkotu, lai visus izstādītos priekšmetus, visus ražojumus šeit varētu dabūt kopā. Tāpēc visiem tiem lauksaimniekiem ražotājiem, rūpniekiem un citiem izstādes dalībniekiem un rīkotājiem man ir tas gods nodot tautas vadoņa — valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa vissirsnīgāko pateicību par veikto darbu un vissirsnīgākos sveicienus (aplausi). Ja mēs gribam spriest par kāda apgabala lauksaimniecības attīstības gaitu, var par šīs attīstības līmeni, attīstības pakāpi, uz kādas atrodas šī apgabala lauksaimniecība, tad parasti to vislabāk var sasniegt salīdzinot dažādos sarīkoto izstāžu novērtējumus un panākumus. Kas attiecas uz Rūjienu, Rūjienas apgabala lauksaimniecību, tad jāatzīst, ka Rūjie-nas apgabals lauksaimniecības attīstības ziņā stāv uz ļoti augstas pakāpes Pa daļai tas ir izskaidrojams ar to, ka šeit lauksaimniecības kultūras celšana un veicināšana jau var atskatīties uz diezgan tālu pagātni. Un tāpēc lai man ir atļauts atzīmēt vairākus ļoti zīmīgus faktus, kuri liecina par lauksaimniecības veicināšanu un lauksaimniecības nostiprināšanos šeit Rūjienas apgabalā.

Kā to vissvarīgāko, kas ir uzskatāms par pamatu Rūjienas lauksaimniecības attīstībai, lai pieminam vispirms gruntniecības nodibināšanos, lauku saimniecību iepirkšanu par dzimtu, kas vispirms ir sākusies ap 1850. gadu taisni šeit Rūjienas apkārtnē un laikam pat Rūjienas pagastā. Šim pasākumam, šim solim ir bijusi ārkārtīgi liela nozīme, kā mēs redzam, ne tik Rūjienai vien, bet arī visai Latvijai.

Šeit man gribētos piezīmēt arī mazu paralēli ar laikmetu, kuru mēs tagad pārdzīvojam. Toreiz ir likts stiprs pamats mūsu gruntniecībai, no kuras vēlāk ir attīstījušās mūsu daudzās lauku sētas. Šis lauku sētas ir uzskatāmas kā mūsu tautiskās kultūras šūpulis. Šinīs lauku sētās pirmā kārtā ir veidojušās mūsu nacionālās un valstiskās idejas. Šīs lauku sētas ir bijušas tādas, kur šīs idejas ir glabātas, lai mēs vēlāk varētu sekmīgi cīnīties pret visām grūtībām un tikt pie savas brīvības, patstāvības un neatkarības. Tāpēc  mūsu valsts pamats, mūsu valsts un tautas brīvības un neatkarības pamats ir neatkarība un brīva lauku sēta.

Tālāk šeit mēs redzam, ka tad, kad radās neatkarīgi lauksaimnieki, viņi vairs nebija padoti klaušām savās apkārtnes muižās, radās tūlīt arī iespēja un vajadzība biedroties, lai kopējiem spēkiem celtu uz augšu savu labklājību, celtu uz augšu lauksaimniecības kultūru. Tā mēs nonākam pie otra ļoti zīmīga fakta, jo, protiet, šeit Rūjienā ir nodibināta pirmā zemkopības biedrība Latvijā, kā tas redzams pēc šīs biedrības pārskata. Tas atkal ir viens liels sasniegums, uz kuru rūjienieši var atskatīties ar lepnumu.

Beidzot man jāmin, ka šo savu izcilo stāvokli lauksaimniecībā rūjienieši nav pazaudējuši ari jaunākos laikos. Kā trešo ievērojamo faktoru man jāmin, ka Rūjienā atrodas vislielākā koppienotava Latvijā. Ja lopkopība, piensaimniecība ir bijusi mūsu lauksaimniecības viena no vissvarīgākām nozarēm, tad mēs redzam, ka rūjienieši arī šeit nav bijuši pēdējā vietā, bet arī šai ziņā ir atradušies vienā no pirmajām vietām. Tādā kārtā mēs redzam, ka jau vairākus gadu desmitus atpakaļ Rūjienas  lauksaimnieki izpratuši, kādā ceļā celt lauksaimniecību, kādā ceļā iet uz priekšu. Šis ir bijis pašdarbības un kopdarbības ceļš, pa kuru rūjienieši lauksaimniecībā ir gājuši un. pa šo ceļu ejot, viņi arī ir ieguvuši iepriecinošus un labus panākumus.

Vairākus gadus atpakaļ, kad sākās lauksaimniecības krīze, kad bija jāpārdzīvo ļoti lielas grūtības lauksaimniecībā, tad ar katra atsevišķa lauksaimnieka darbu vien vairs nepietika, bet vajadzēja nākt palīgā arī valdības iestādēm, iestāties valsts varai par to, lai tāpat kā citās valstīs ari pie mums lauksaimniecību pabalstītu un tā varētu sekmīgi tikt pāri grūtībām. Atkal jāpiemin, ka atjaunotā Latvija kopš 1934. gada 15. maija lauksaimniecība ir nostādīta uz pavisam drošiem un stabiliem pamatiem. Es negribētu šeit uzskaitīt visu to, ko valdība ir darījusi, lai nāktu pretim lauksaimniekiem, jo šī uzskaitīšana aizņemtu pārāk daudz laika un to jūs paši lauksaimnieki tikpat labi zināt kā es. Tiešām, mēs varam tikai atcerēties un sacīt to, ka valdība lauksaimniecībai, tāpat kā citām saimniecības nozarēm, ir radījusi tādus apstākļus, ka lauksaimniecība var pastāvēt un zelt. Valdība ir rūpējusies par to, lai liktu drošus pamatus mūsu lauksaimniecības nākotnei un līdz ar to, arī mūsu tautas un valsts nākotnei.

Godājamie izstādes un šīs sapulces dalībnieki, — to teikt mani pamudina šie 8 baltzaļie karogi, kurus jūs redzat savā priekšā un kurus tur. jauno lauksaimnieku, jaunās lauksaimnieku paaudzes rokas, šie jaunie lauksaimnieki jau tagad iet savu tēvu pēdās, viņi jau tagad staigā jūsu gaitās un viņa jūsu gaitas ar drošu soli un stiprām rokām turpinās. Ievadot mūsu jaunatnes audzināšanu virzienā, kurā to ved mazpulki, strādādami zem baltzaļā karoga, mēs liekam drošus pamatus mūsu lauksaimniecības nostiprināšanai arī tālākā nākotnē, jo materiālās vērtības, materiālie ieguvumi var kādreiz zust, tos var iznīcināt, bet garīgie ieguvumi, idejiskie ieguvumi, — tie pārdzīvo materiālās vērtības un pastāv tālā nākotnē. Tāpēc šī mazpulku ideja šī jaunatnes atgriešanās pie zemes, atgriešanās lauku dzīvē ir mūsu lauksaimniecībā viens no vissvarīgākiem, visvērtīgākiem ieguvumiem, par ko visiem mums jāpateicas mūsu tautas Vadonim. (Aplausi.) Es pieminēju tos saimnieciskos pasākumus, kuros Rūjienas apkārtnes lauksaimnieki ir centīgi strādājuši un uz kuriem viņi var ar lepnumu apskatīties, bet es gribētu pieminēt ari vēl vienu novērojumu par Rūjienas apkārtnes lauksaimniekiem. Man jāatzīstas, es biju stipri aizkustināts par tiem vārdiem, ko zemkopības biedrības priekšnieks K. Sprincis teica pie šīs izstādes vārtiem. Tie lika man atcerēties tos laikus 1919. gada ziemā, kad Latvijas brīvība pārdzīvoja ļoti kritiskus brīžus un kad arī Rūjiena atradās uz tā šaurā, mazā zemes gabaliņa, kurā brīvības cīnītāji cīnījās par savas zemes patstāvību un neatkarību.

Es gribu šeit izcelt vienu notikumu, kas saistās ar Rūjienas apkārtnes lauksaimniekiem un kas nekad un nekur nav pienācīgi apgaismots. Protiet, tas bija 1919. gada februāra sākumā, kad man arī bija tā izdevība un tas gods organizēt cīņu par mūsu dārgās tēvijas atbrīvošanu un kad man kopā ar citiem diviem karavīriem nācās apstaigāt Rūjienas tuvākos pagastus, lai dabūtu tur Rūjienas lauksaimnieku audzētos zirgus un tādā kārtā varētu likt pamatu jātnieku eskadronam Ziemeļlatvijā.  Mēs kopā apstaigājām vairākus pagastus, un es vēl tagad ar vislielāko prieku un gandarījumu atceros to lielo pretimnākšanu, to laipnību un to tēvijas mīlestību, ar kādu toreiz Rūjienas apkārtnes lauksaimnieki mums pretim nāca. Viņi izveda no staļļiem savus labākos pašu audzētos zirgus un nodeva Latvijas atbrīvošanas cīnu dalībnieku rīcībā, teikdami: ja viņu audzētos zirgus tā izlietos, tad tas viņiem pašiem  dara vislielāko godu un ir viņu vislielākais panākums (aplausi).

Tas bija dziļi patriotisks solis, jo toreiz sarkanā fronte atradās tikai apmēram pus kilometru, vai vēl tuvāk pie šim mājām, un par tādu soli viņi riskēja pat samaksāt ar savām dzīvībām. Bet mēs redzam, cik karsti Rūjienas apkārtnes iedzīvotāji ir mīlējuši savu tēvzemi, cik viņi bijuši gatavi atdot visu, lai iegūtu savas tēvzemes brīvību un neatkarību. Ja mēs vēl ievērojam, ka Rūjienas zemnieki jau no agrākiem laikiem ir izrādījuši ļoti lielu centību, rosību un neatlaidību, lai savas saimniecības celtu un nostādītu arvien uz augstākas pakāpes, tad mēs varam būt droši pārliecināti, ka Rūjiena, Rūjienas lauksaimniecība savus sasniegumus nezaudēs arī nākotnē, bet ies uz priekšu un ies pretim arvien lielākai attīstībai un arvien lielākai labklājībai. Rūjienas zemnieks Ir bijis stiprs un nesalaužams, viņš ir pārlaidis dažādas vētras, un tāpat stiprs un nesalaužams viņš ir tagad, un ar savu nesalaužamo zemnieka dabu viņš - pastāvēs un gūs uzvara s visās cīņās sev, savai valstij, savai tautai un Latvijai." Izstādes komitejas priekšsēdētājs — Rūjienas zemkopības b-bas pr-ks K S p r i n c i s visu rūjieniešu vārdā deva solījumu klausīt valdības aicinājumiem un norādījumiem. Visi izstādes atklāšanas akta dalībnieki jūsmīgi sumināja valsts prezidentu Dr. K. Ulmani, kara ministru ģen. J. Balodi, iekšlietu ministru V. Gulbi un valdību. Telegrāfisku apsveikumu izstādes rīkotājiem bija piesūtījis tieslietu ministrs H. Apsitis. Pēc tam iekšlietu ministrs ar pārējiem goda viesiem: valsts prezidenta adjutantu plkv.-ltn. M Lūkinu, Rīgas pils. galvu R. Liepiņu, pašvaldību dep. dir. J Zankevicu citiem apskatīja izstādījumus plašajā izstādes centra laukumā, Rūjie-nas piensaimnieku sabiedrības telpās un zemkopības biedrības namā. Ļoti plaši bija reprezentēta lopkopība ar 90 zirgiem, apm. 200 liellopiem un daudziem sīklopiem. Apskatē bija redzams, ka šinī nozarē norisinās svarīgs darbs, ka Rūjienas apkārtnes lauksaimnieki cenšas izveidot pienācīgi augstu visas lauksaimniecības nozares. Apstaigājot izstādes novietnes, ministrs uzkavējās daudzajās izstādes nodaļās, sarunājoties ar izstādītājiem un veltot viņiem atzinīgus vārdus par godalgotiem izstādījumiem. Mazpulku darbu novietnē ministra vērību saistīja no Ipiķu pagasta atvestie dzelzs rūdas paraugi. Rūda atrasta pļavas malā, pakalnītē, apm. metru platā un pus pēdu biezā slānī. Dzīsla nejauši atsegta tikai vienā vietā un tā kā pētījumi vēl nav izdarīti, tad nav iespējams noteikt, vai šo īstas dzelzsrūdas slāni būs iespējams ari izmantot. Ministrs paņēma rūdas gabaliņu līdz uz Rīgu, lai par svarīgo atradumu informētu arī mūsu zemes bagātību pētīšanas speciālistus.

Pēc izstādes apskates iekšlietu ministrs V. Gulbis devās uz jauncelto Rūjie-nas pilsētas valdes namu, pie kura ministru un pārējos goda viesus sagaidīja pilsētas galva A. Krēsliņš ar valdes locekļiem un pārējiem nama iesvētīšanas svinību dalībniekiem. Pilsētas galva ministram pasniedza apzeltītu atslēgu, ar ko atvērās nama durvis uz gaišajām, skaistajām telpām. Nama iesvētīšanas garīgo aktu vadīja māc. R. Slokenbergs. To kuplināji» ar dziesmām Rūjienas draudzes skolas kons. Tad pie latviskā stilā darinātā ozolkoka galda, kur turpmāk par savas pilsētas vajadzībām lems Rūjienas pilsētas valde, vietas ieņēma goda viesi: iekšlietu ministrs V. Gulbis, Rīgas pilsētas galva R. Liepiņš, pašvaldību dep. dir. J. Zankevics, pilsētu nod. vadītājs J. Jaunbērzs un šī jaunā nama saimnieks — Rūjienas pilsētas galva A. Krēsliņš, kurš griezās pie klātesošiem ar uzrunu. Viņš, starp citu, norādīja, ka Rūjienas pilsētas valde ar nama uzcelšanu negrib pasākto darbu beigt, bet grib jaunajās telpās rosīgi turpināt kulturālo darbu. Iekšlietu ministrs V. Gulbis griezās pie daudzajiem nama atklāšanas svinību dalībniekiem ar uzrunu, starp citu, sacīdams: «šis nams ir paliekošs liecinieks tai rosībai, kura valda pašvaldību dzīvē pēc 1934. gada 15. maija- šī rosība ir izpaudusies daudzos un dažādos veidos. Rūjienā nu mēs redzam to izpaužamies ļoti jūtamā veidā, jo tā ir devusi šo skaisto namu, kas paliks kā piemineklis šim laikmetam uz laiku laikiem. Tagad, pēc 15. maija pilsētu un tāpat lauku pašvaldību gars ir gluži pretējs, un mēs uzskatām, ka pašvaldību galvenais uzdevums ir vienot tautu un pilsoņus un aicināt tos uz kopīgu, ražīgu un  produktīvu darbu. šī darba vienotība un saska-ņotība izpaužas gan tieši pašā pašvaldības darbā, gan pilsētas valdē, šī vienprātība un saskaņotība, vienoti strādājot, izpaužas ari griba būt labā saskaņā un saticībā ar savas pilsētas un, vispār, savas administrācijas robežās dzīvojošiem iedzīvotājiem. Tāpat šī saskaņotība un vienotība izpaužas ari sadarbojoties ar iekšlietu ministriju un citām valsts iestādēm. Tādā kārtā mēs panākam, ka visas pašvaldību iestādes mūsu valstī, vai tas būtu uz laukiem, vai pilsētās, apvieno kopējam mērķim un kopojam darbam, un, protams, tādā veidā strādājot, mēs gūstam arvien lielākas sekmes, arvien lielākus panākumus. Bet šim namam un tāpat visām pašvaldības iestādēm jābūt vienotājām arī citādā ziņā. Atjaunotās Latvijas, laikā ir noārdīta tā siena, kas šķīra pilsētas no laukiem, un mēs tagad esam vienota tauta, un tamdēļ mums jāvēlas, lai šinī iestādē, tāpat visās citās pilsētu iestādēs kultivētu tādas idejas, kas nāk lauku dzīvei par labu, kas lauku dzīvi ceļ un skaistāku padara: nevis tā, kā tas agrāk ir bijis, kur pilsētas galvenām kārtām bija perinētavas tādām idejām, kuras ienesa lauku dzīvē postu un nesaskaņas. Tie laiki lai būtu galīgi pagājuši un lai nekad vairs neatgrieztos. Pilsētām ir jāapzinās, ka viņām ir zināma kultūras misija, kultūras uzdevumi, pie kam šie uzdevumi nedrīkst aprobežoties tikai ar pilsētas teritoriju, ar pilsētas iedzīvotājiem vien, bet tiem jābūt arī plašākai nozīmei, jābūt priekš savas plašākas apkārtnes, laukiem, jo sadarbībai starp pilsētām un laukiem jābūt jo ciešai un jo saskaņotai. Pilsētas pašvaldībai, kas uzsāk darbu Iekšlietu ministrs V. Gulbis pieņem Rūjienas aizsargu parādi jaunceltā namā, es novēlu šinī namā darboties ar vislabākām sekmēm un, spiežot pilsētas galvas roku, novēlu visai pilsētas pašvaldībai vislabākās sekmes darbā un vislabākos panākumus, veicinot jūsu pilsētas pašvaldības uzplaukšanu- (Aplausi.) Lai jūsu pilsēta, tāpat kā citas pilsētas, būtu par kultūras centru, kas strādā mūsu valsts stip-rumam un mūsu tautas labai slavai un tautas goda celšanai. «Dievs, svētī Latviju!» Pēc valsts himnas ministrs nodeva pilsētas valdei sveicienus un vislabākos novēlējumus no valsts prezidenta, pasludināja pilsētas valdes namu par atklātu un nodeva to sabiedrības rīcībā. Rūjienieši pulcējās pie jauncelta pilsētas valdes nama, lai sagaidītu atklāšanas svinību goda viesus

Svinīgā akta dalībnieki nosūtīja valsts prezidentam Dr. K. Ulmanim šādu apsveikuma telegrammu: «Rūjienas pilsēta, iesvētot jauno pilsētas valdes namu, izsaka Jums, augsti godājamais Prezidenta kungs, sirsnīgāko pateicību par dižo laikmetu, kas deva mums iespēju celt šo namu — mūsu, rūjieniešu, darba un vienprātības simbolu.»

Kara ministram ģen. J. Balodim nosūtīja šādu apsveikuma rakstu: «Rūjienas pilsēta jaunā pilsētas valdes nama iesvētīšanas gadījumā sumina Jūs, ģenerāla kungs, kā dižā Vadoņa līdzgaitnieku un mūsu tautas jaunā laikmeta veidotāju.»

Latvijas pilsētu savienības un galvas pilsētas vārdā apsveica Rīgas pilsētas galva R. Liepiņš, pasniegdams dāvanu jauno telpu izdaiļošanai: divas prof. Purvīša un māksl. Melbārda gleznas. Vēl sveica un pasniedza gleznu ar Tūteres ozola skatu Mazsalacas pils. galva N. Daugulis, tāpat Naukšēnu pag. vecākais .1. Vikmanis- Kara ministrs ģen. J. Balodis bija atsūtījis pilsētas galvām apsveikuma rakstu, novēlot, lai jaunajā namā mājotu tautas vienības gars un mērķapzinīga griba Rūjienas pilsētai un valstij par labu. Ar rakstu bija sveicinājis arī tieslietu min- H. Apsitis un daudzi citi. Pēc akta rūjienieši pasniedza iekšlietu ministram dāvanu — mākslinieciski izstrādātu šķīvi ar Rūjienas atbrīvošanas pieminekļa un jauna pilsētas valdes nama skatu. Tad svinību viesi devās uz Rūjienas saviesīgās biedrības namu, kur klausoties karavīru orķestra un draudzes skolas vīru kora priekšnesumos vēl brīdi pavadīja pie kopmielasta galda.

A. V.

 

Brīvā Zeme: Pirmdiena, 28. septembris, 1936