Roberts Slokenbergs

05.07.2010

Roberts Slokenbergs dzimis 1898.gada 11.oktobrī (pēc jaunā stila – 23.oktobrī) Rundāles pagasta Pareizu mājās. 1906.-1908.gadam mācās Žeimes baznīcas skolā. Tad turpina mācības Bauskā J.Kļaviņa proreālskolā. 1915.gadā Roberts Slokenbergs ir spiests doties bēgļu gaitās, taču turpina mācības Tērbatā Luda Bērziņa Dubultu ģimnāzijā. 1918.gadā uzsāk mācības Jelgavā Academia Petrina (tautā saukta par Lapiņa ģimnāziju), tur beidz 8.klasi. 1919.gadā beidz pilnu ģimnāzijas kursu Izglītības biedrības ģimnāzijā Rīgā. Pēc Jelgavas atbrīvošanas no boļševikiem brīvprātīgi aiziet karadienestā. Dien Jātnieku eskadronā, ir kancelejas ierēdnis. Drīz smagi saslimst ar tīfu, tad vaiga kaula iekaisumu. Pēc atveseļošanās strādā Kara ministrijas arhīvā un bibliotēkā Rīgā. Paralēli uzsāk mācības augstskolā, sākumā Politehniskajā augstskolā, 1920.gada pavasarī pāriet uz Latvijas Universitātes teoloģijas nodaļu. No 1920.gada strādā par ētikas un ticības mācības skolotāju Beķera un Klaustiņa vidusskolā Rīgā, Olava komercskolā Rīgā u.c. Veic žurnālista darbu pie Arveda Berga, rakstot ziņojumus par Saeimas darbību, strādā arī par mācītāju. Savu pirmo svētrunu teica 1921.gada 20.decembrī Jelgavā Annas baznīcā. Strādā arī Jēkabpils apgabala draudzē. 1924.gadā tiek ordinēts par mācītāju un apstiprināts par Dobeles prāvesta iecirkņa vikāru, kopš 1924.gada 12.novembra ir ievēlēts par Džūkstes draudzes mācītāju. 1929.g. 25.aprīlī apstiprināts par Rūjienas Ziemeļu draudzes mācītāju. 1942.gadā augustā pēc Gestapo pieprasījuma atcelts no Rūjienas Ziemeļu draudzes mācītāja amata, vēlāk gan tiek paziņots, ka viņam piešķirts atvaļinājums. 1944.gadā emigrē uz Zviedriju, kur darbojas kā mācītājs latviešu bēgļiem. No 1945.gada ir mācītājs Londonas latviešu bēgļu draudzē Anglijā. 1957.g. maijā- jūlijā piedalās ASV Mineapolē Luterāņu federācijas asamblejā, kurā liecina par baznīcas vajāšanu padomju Latvijā. 1957.g. 22.oktobrī aiziet mūžībā.

Roberts Slokenbergs ir dažādu leģendu apvītākais Rūjienas draudzes mācītājs, salīdzināts pat ar Pēru Gintu. Ziemeļu draudzē darbojies no 1929. līdz 1942. gadam. Ar viņa ierašanos sakustējās abu draudžu dzīves rāmais un mierīgais tecējums. R. Slokenbergs nodibināja privātu pamatskolu. Ar izcilām runas dāvanām, lielu gara degsmi, apbrīnojamām organizatora spējām un nelokāmu nacionālu stāju apveltīts R.Slokenbergs  jau pirmajā reprezentācijas sprediķī lika saprast, ka baznīcas dzīvē sācies jauns laikmets. Un viņa kalpošanas laikā baznīca katru svētdienu bija dievlūdzēju pārpildīta.

Roberta dēls, Māris Slokenbergs, 50.miršanas atceres dienā tēva piemiņai dibina Mācītāja Roberta Slokenberga piemiņas stipendiju.