TIKŠANĀS VIETA VISIEM PASAULES RŪVENIEŠIEM


TIKŠANĀS VIETA VISIEM PASAULES RŪVENIEŠIEM

Atgriešanās- jauns darba un dzīves izaicinājums dzimtajā pusē

Atgriešanās- jauns darba un dzīves izaicinājums dzimtajā pusē

Par ko pašvaldībā ir jūsu atbildība un rūpe?

Manos darba pienākumos ietilpst dažādu attīstības projektu iesniegumu sagatavošana, iesniegšana, saņemtā finansējuma administrēšana, realizācija un visbeidzot — pārskati par paveikto. Tātad manā uzmanības lokā ir ne tikai novada jaunie projekti, bet arī tie, kas pašlaik vēl ir darbībā un kas jau sekmīgi pabeigti, jo, kā zināms, dažādiem projektiem ir arī visai atšķirīgi to uzraudzības termiņi — pieci un dažiem pat desmit gadi. Piemēram, Rūjienā pēdējos gados ir nosiltinātas daudzas pašvaldības īpašumā esošās ēkas, tādēļ atbalsta noteikumi paredz, ka vēl nākamos gadus regulāri ir jāveic monitorings un jāziņo par iegūtajiem rezultātiem.

Kas pašlaik projektu ziņā ir aktuālākais Rūjienas novadā?

Pērn sākās un šogad turpinās pašvaldības projekts «Esi vesels, Rūjienas iedzīvotāj!». LAD ir apstiprinājis finansējumu vairāku lauku ceļu rekonstrukcijai, lai ražojošajām saimniecībām un to tālākai attīstībai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru. Uzlabojumus šogad Rūjienas novadā sagaidīs ceļi «Dravenieki» – «Ceriņi», Ciemats – «Vāveres» – «Jenči» un «Pāpes» – «Dambji».

Apstiprināts ir arī projekts «Dārza pērles», ko īstenos Latvijas – Igaunijas sadarbības ietvaros. Šajā projektā šogad darbi notiks Endzeles senajā parkā, kur arboristi profesionāli sakops vecos, lielos kokus. Projekta ietvaros parkā paredzēts arī stādīt jaunus kokus. Paralēli notiks parka reto augu un sugu uzskaite, kā arī atklājumu apraksta veidošana. Pie ievērības cienīgajiem kokiem tiks piestiprinātas plāksnītes ar informāciju par konkrēto sugu. Parka sakopšana būs ilgstoša darba rezultāts, jo, piemēram, speciālistiem, kas veiks reto sugu apskati un uzskaiti, tās ir jānovēro visos gadalaikos.

«Dārza pērles» paredz arī Ternejas parka celiņa rekonstrukciju, lai iedzīvotāji var pilnībā izbaudīt šo parku un lai pie Rūjienas sadraudzības pilsētas Higašikavas (Japāna) sakurām to ziedēšanā ikviens rūjienietis vai pilsētas viesis varētu ērti un brīvi piekļūt.

Jau kādu laiku Rūjienas pašvaldība ir aktīvi iesaistījusies vēl vienā Latvijas – Igaunijas projektā «Zaļie dzelzceļi». Šogad mūsu novadā apmēram 3 kilometru garumā attīrīs no krūmiem un atklās jaunu maršrutu aktīvās atpūtas piekritējiem pa daļu no senā Rūjienas šaursliežu dzelzceļa stigas — trases. Šā projekta ietvaros pavasarī atklās jaunu vides objektu — atpūtas vietu senā dzelzceļa stacijas noskaņās.

Vai arī šopavasar novada iedzīvotāji un domubiedru grupas varēs pieteikties Rūjienas pašvaldības atbalsta finansējumam projektā «Iedzīvotāji veido savu vidi»?

Noteikti! Šis projekts novadā ir kļuvis ļoti populārs, un tajā pašu iedzīvotāju spēkiem visos novada pagastos ir īstenotas daudzas ļoti labas idejas, tādēļ novada pašvaldība labo tradīciju turpinās.

Vai padomā arī kāds lielāks, vērienīgāks — tuvāko pāris gadu projekts?

Jā, Rūjienas novada pašvaldībā jau labu laiku virmo radošas ieceres, priekšlikumi un vēlmes par to, kā labāk pilsētas centra senās koka apbūves trijstūri Rīgas ielā 8 pārvērst par mūsdienīgu un sabiedrībai pieejamu «Amatnieku sētu». Pašlaik notiek darbs pie būvprojekta sagatavošanas un paralēli tam meklējam iespējas piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus projekta realizācijai.

Kā nonācāt Attīstības nodaļas vadītājas amatā, kāda ir jūsu izglītība un darba pieredze?

Esmu dzimusi rūjieniete, tepat augusi un pabeigusi Rūjienas vidusskolu, vēlāk ieguvu bakalaura grādu komunikāciju zinātnē. Esmu arī strādājusi par žurnālisti gan drukātajos medijos, gan arī televīzijā. Pēc studijām daudzus gadus dzīvoju un strādāju Rīgā. Ceļš uz darbu sastrēgumos prasīja turpat stundu, tikpat vakaros mājupceļā. Darbs dažādu projektu vadīšanā bija interesants, alga arī samērā laba, bet kopumā Rīgas dzīve arvien vairāk lika aizdomāties: vai vēl to gribu, vai vēlos, lai bērni šeit uzaug? Kā magnēts vilka vēlme vairāk būt pie dabas, un šo vēlmi vēl pastiprināja arī senču mājas Kārķos. Pārdomu laiks beidzās ar lēmumu par atgriešanos dzimtajā pusē.

Kārķos ir mūsu mājas, kur pa ceļu pretī nāk stirnas un cilpas met zaķi, kur ir arī mežs pastaigai. Lauksaimniecība mums hobija līmenī, lai bērniem ir savi burkāni un zirņu pākstis, lai brokastu galdā netrūktu pašiem savu vistu laimīgo olu, lai kārumam vienmēr pa rokai savu bišu saimju medutiņš un lai labu saskarsmi ar dzīvniekiem māca pašiem savs zirdziņš. Netrūkst arī kārtīgai lauku mājai tik piederīgo kaķu un suņu. Tomēr paralēli lauku dzīvei es meklēju arī iespēju strādāt algotu darbu. Tad pamanīju ziņu, ka Rūjienā vajadzīgs pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas speciālists. Priecājos, ka izturēju konkursu, jo pēc daudziem Rīgas birojā pavadītiem gadiem beidzot gribējās darīt kaut ko ar reālu pienesumu sabiedrībai un taustāmu rezultātu. Pusgadu pastrādāju, tad nāca piedāvājums kļūt par Attīstības nodaļas vadītāju. To uzskatu par jaunu izaicinājumu. Mūsu ģimenei ar atgriešanos ir ļoti palaimējies, jo darbs Rūjienā atradās ne tikai man, bet arī vīram.

Bet kā tad ar laukiem?

Par atgriešanos laukos vieni varētu teikt, ka tas ir drosmīgi, citi — muļķīgi. Laiks rādīs, kā īsti, bet mums faktiski cita varianta nebija, ja gribējām saglabāt senču īpašumu. Atgriežoties mūsu bērni šajā senajā mājvietā nu jau ir piektā paaudze. Par senatnīgumu liecina varenie, senču stādītie koki. Daži tik lieli un tik tuvu pienākuši mājai, ka liekas: ne vairs ēku sargā, bet pat apdraud. Domājam, ka tomēr sadzīvosim, jo neesam taču Indrānu jaunā paaudze.


Laikraksts Liesma

05.04.2018.

Autors: Māra Rone

08:50