TIKŠANĀS VIETA VISIEM PASAULES RŪVENIEŠIEM


TIKŠANĀS VIETA VISIEM PASAULES RŪVENIEŠIEM

Dimzu DNS

Dimzu DNS
Dimzu DNS 0Dimzu DNS 1Dimzu DNS 2Dimzu DNS 3

Mākslinieci Diānu Dimzi Dimmi sociālajos tīklos uzrunāju pirms vairākiem gadiem. Bija sajūta, ka viņas saknes ir Rūjienā (Ipiķos). Tāds zīmīgs uzvārds. Un nekļūdījos. “Esmu olimpieša Jāņa Dimzas mazmeita,” atbildēja Diāna. Desmitcīņnieks Jānis Dimza popularitāti visā pasaulē guva pēc 1932.gada olimpiādes Losandželosā. “J. Dimza bija ideāls desmitcīņnieka tips. Viņa 1,90m garajā augumā bija apvienots lāča spēks ar stirnas vieglumu un ātrumu, un sevišķām dāvanām gandrīz vai visās vieglatlētikas nozarēs,” tā viņu raksturoja sporta gaitu draugs Gvido Jekkals. Daudzās starptautiskās un valsts sacensībās J. Dimza cēla godā latviešu sporta slavu. Olimpiādē Losandželosā viņš pirmā dienā izvirzījās pirmajā vietā, bet tad negadījums kārtslēkšanā un no turpmākām sacīkstēm jāizstājas. Pasaule, vienalga, viņam uzgavilēja un atcerējās ilgus gadus. Pēc Latvijas okupācijas, J.Dimzu 1940.gada 6.augustā apcietināja un 1941.gada 24.jūlijā nogalināja. Sieva Elziņa palika viena ar diviem puisīšiem. Viens no Jāņa Dimzas dēliem Uldis ir Diānas tētis.

Jāņa Dimzas vecākais brālis Voldemārs arī bija labs sportists- desmitcīņnieks, bet viņš Latvijas vēsturē paliks kā latviešu pirmās spēlfilmas (1930.gadā) “Lāčplēsis” galvenās lomas tēlotājs.

Dimzu ģimene dzīvoja Ipiķu pagastā.

Savukārt Jāņa un Voldemāra tēva Jēkaba Dimzas māsa Sape bija precējusies ar veikalnieku Ādamu Zariņu, dzīvoja Rencēnos un laimīgi audzināja četrus bērnus. 1887.gadā nāve pēkšņi paņēma trīsgadīgo meitiņu Paulīni Kristīni. Drīz pēc meitiņas bērēm, Sape dzemdēja dvīnīšus- meitu Bertu un dēlu Ādamu, bet pati vairs neatlaba un 34 gadu vecumā 1887.gada 26.augustā viņu apglabāja Skudrītes kapos, bet pēc četrām dienām viņai blakus guldīja tikko dzimušos dvīnīšus. Īsā brīdī Zariņu ģimene bija zaudējusi četras dzīvības. Ādams Zariņš palika viens, audzinot 3 dēlus. Kā jau veikalniekam, Ādamam saimnieciskās vajadzībās vajadzēja bieži braukt uz Rūjienu. Kādā 1888.gada lietainā rudens dienā no kārtējā brauciena viņš mājās neatgriezās. Pie Sedas upes tilta viņu bija aplaupījuši un nogalinājuši ļaundari.

Visus trīs, bez vecākiem palikušos puisīšus, savā ģimenē pieņēma Dimzas ģimene Ipiķos. Viens no šiem zēniem- Kārlis Reinholds Zariņš kļuva par Latvijas Republikas diplomātu, no 1933. gada jūlija par Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītāju, vienlaikus arī ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā. Ar Latvijas Republikas ministru kabineta 1940. gada 17. maija lēmumu viņam kara gadījumā tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras pārstāvēt Latvijas intereses ārzemēs, izņemotIgauniju, Lietuvu, Somiju,Zviedriju, Vāciju un PSRS. Tās deva tiesības sūtnim K.R. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvībām, rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, atstādināt no amata sūtņus, atcelt un pārcelt visu pārējo pārstāvību darbiniekus, likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību ASV, utt. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Reinholds Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā.

Šobrīd skatāmies televīzijā daudzsēriju filmu “Sarkanais mežš”, kur viens no personāžiem ir Kārlis Reinholds Zariņš. Filmā viņu atveido Uldis Dumpis.

Rūjienas Izstāžu zālē 11.maijāatklāja mākslinieces Diānas Dimzas Dimmes izstādi, veltītu izcilajai Dimzu dzimtai. Diāna izstādi nosaukusipar Dimzu DNS.

Līga Siliņa

Izstāžu zāles vadītāja

09:15