Andris Ārgailis

Par mani:

Andris Ārgalis dzimis 1944.gada 18.augustā

 

Andris Ārgalis dzimis 1944.gada 18.augustā sešos no rīta Valmieras rajonā netālu no Igaunijas robežas – Ipiķos. Turklāt ne slimnīcā, ne mājās, bet meža malā pie purva, jo tobrīd pāri Ipiķiem gājusi frontes līnija. Mazajam puišelim bijušas baltas rociņas. Šodien dakteri to skaidrotu ar traucētu asinsriti, bet toreiz pēc tautas ticējumiem sievas paredzējušas: vai nu šis bērns ilgi nedzīvošot, vai būšot liels kungs.

Andris Ārgalis agri zaudēja vecākus. Tēvs – Jēkabs Ārgalis, kurš bija labs galdnieks, - no iesaukuma padomju un vācu armijās veiksmīgi izvairījās, sāka strādāt dzelzceļā. Kara beigās mīklainos apstākļos pazuda. Māte Milda Ārgale (dzimusi Ose) bija no Rūjienas puses, kalpa meita, padomju kolhozu laikā viņa slauca govis, bet drīz nomira. Andris Ārgalis palika viens, mācījās Naukšēnu profesionāli tehniskajā skolā, kura bija veidota uz bērnunama bāzes, bet pēc tam Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Pārtikas tehnoloģijas fakultātē studēja konditorejas rūpniecību.

Sekoja galvenā inženiera karjera Vidrižu cietes rūpnīcā un Kalkūnes eksperimentālajā vitamīnu un spirta rūpnīcā. No 1974.gada Andris Ārgalis sāka strādāt Rīgā dažādās restorānu, kafejnīcu un ēdnīcu apvienībās par direktoru, bija arī slavenā Piena restorāna vadītājs. Līdztekus nodarbojās ar puķu audzēšanu, priekšroka tika dota tulpēm un narcisēm. Pienāca 1984.gads, un Maskavā pie varas nāca VDK darbinieks Jurijs Andropovs. Cilvēkiem, kas vienlaikus atradās augstos vadošos amatos un nodarbojās ar puķu biznesu, bija jāizšķiras, ko darīt tālāk. Ārgalis izlēma labāk audzēt puķes pārdošanai. Šajā laikā Andris Ārgalis kļuva par Rīgas rajona, vēlāk arī Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrības priekšsēdētāju. Viņa desmit gadus ilgajā vadības laikā puķu biznesam Latvijā bija ziedu laiks.

1995.gadā Andri Ārgali uzaicināja strādāt Vidzemes priekšpilsētas Pašvaldības nekustamo īpašumu pārvaldē, 1996.gadā ievēlēja par Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru, bet vēl pēc gada viņš piedalījās Rīgas pašvaldības vēlēšanās un kļuva par domes deputātu un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku. Andris Ārgalis vadīja Pilsētas attīstības komiteju, bija valsts pilnvarnieks Rīgas Tirdzniecības ostā un valdes loceklis. Pēc tam, kad toreizējais Rīgas mērs Andris Bērziņš kļuva par jaunās valdības vadītāju, Andri Ārgali līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām ievēlēja Rīgas domes priekšsēdētāja amatā. Šis laiks, kad Ārgalis vadīja Rīgas pašvaldību, daudzu rīdzinieku atmiņā ir palicis kā straujas attīstības un jaunu iespēju laiks, kuru vainagoja Rīgas 800. gadu jubilejas grandiozās svinības. 2000.gada nogalē Rīgas mēram A.Ārgalim tiek pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis. 

2002.gadā Andris Ārgalis kļuva par Saeimas deputātu, kur darbojās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Saimnieciskajā komisijā. Savukārt 2005.gadā viņš tika ievēlēts Rīgas domē, kur kļuva par Rīgas vicemēru. Kopš šī brīža A.Ārgaļa kompetencē atrodas jautājumi, kas saistīti ar pilsētas attīstību. Tāpat šajā laikā A.Ārgalis kļuva par Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāju. Viņa laikā Brīvosta tika modernizēta un būtiski palielinājās tās apgrozījums.