TIKŠANĀS VIETA VISIEM PASAULES RŪVENIEŠIEM


TIKŠANĀS VIETA VISIEM PASAULES RŪVENIEŠIEM

Jānis Dimza

Jānis Dimza

Jānis Dimza ( 1906.-1941.)

DIMZAM NĀCIES IZSTĀTIES NO DESMITCĪŅAS OLIMPIĀDĒ. PIRMS IZSTĀŠANĀS VIŅŠ BIJA IZCĪNĪJIS OTRO VIETU.

Pārpildītā galvenā olimpiskā stadionā sestdien norisinājās desmitcīņas otrās dienas sacensības. Ar mūsu desmitcīņas meistaru Jāni Dimzu šeit notika nožēlojams nelaimes gadījums, kas saviļņoja visu 40.000 cilvēku lielo skatītāju masu. Šīs dienas sacensību trešā numurā — augstlēkšanā ar kārti — Dimza krita tik nelaimīgi, ka bezmaz pārlauza sev kāju. Dimza kājā juta stipras sāpes, kādēļ bija spiests no tālākām sacensībām izstāties. Publika, par kuras mīluli abu sacīkšu dienu laikā bija kļuvis Jānis Dimza, pēdējam visādi izrādīja savas simpātijas un Dimzas izstāšanos no sacensības uzņēma ar lielu nožēlošanu. Kļūmīgais kritiens notika, kad pēc 3,50 metru augstuma veikšanas Dimza mēģināja lēkt nākošo augstumu. Uz nestuvēm Dimzu nonesa no laukuma un sākumā domāja, ka ievainojums būs ļoti nopietns. Vēlāk Dimza tomēr manāmi atžirga, bet piedalīšanās sacensībā arī tad vēl nebija iespējama. Kad Dimza no sacensības izstājās, viņš patlaban bija sasniedzis 6636,04 punktus un atradās otrā vietā. Dimzas tālāka piedalīšanās sacīkstēs (protams, normālos apstākļos) galīgā klasifikācijā būtu devusi laikam trešo, bet nelabvēlīgākā gadījumā ceturto vai piekto vietu. Sestdien desmitcīņas sacensības sākās ar 110 metru barjerskrējienu. Dimza šeit ar 16,4 sek. ieguva astoto vietu. Pēc šī numura Dimza, pēc punktu kopskaita rēķinot, bija noslīdējis uz ceturto vietu, bet pēc diska mešanas un kārtslēkšanas atkal atguva otro vietu, t. i. to pašu, kādā viņš bija ierindojies pēc piektdienas sacensību pieciem numuriem. — Labāko rezultātu šinī disciplīnā uzrādīja vācietis Vegeners — 15,4 sekundes. 15,5 sekundes skrēja olimpiskās zelta medaļas ieguvējs 400 metrubarjerskrējienā, īrs Tisdols, bet dienvidafrikas Harts 15,6 sek. Amerikānis Čarlss skrēja 16,2 sekundes. Diska mešanā Dimzam neveicās, šinī disciplīnā viņš ieguva sesto vietu ar tikai 40,76 metru tālu sviedienu. Uzvarēja amerikānis Baušs ar 44,58 m. Zīverts sasniedza 44,54 metrus. Tad nāca Dimzam liktenīgā kārtslēkšana, kur viņš veica 3,50 metru augstumu, pateicoties kam punktu kvalifikācijā atkal ierindojās otrā vietā. Baušs un Kofmens veica 4 metru augstumu, par ko katrs saņēma 1027 punktus. Jervinens pārlēca 3,60 m augstumu, bet Dimza ar 3,50 m bija ceturtais. Arī Eberle veica 3,50 m, bet Zīverts tikai 3,20 metrus. Pēc šī numura punktu klasifikācijā pirmo vietu ieguva Baušs, kas šo vietu vairs arī neatdeva. Tālākās sacensības norisinājās jau bez Dimzas piedalīšanās.

(Latvijas Kareivis. 9.augusts.1932.gads)

LATVIJAS LEPNUMS- JĀNIS DIMZA.

Mūsu lieliskā atlēta Jāņa Dimzas vārds Latvijas rekordu sarakstā minēts veselas 10 reizes! Dimzem pieder 7 Latvijas rekordi dažādās vieglatlētikas disciplīnās, bez tam viņš ir arī stafetes darbinieku grupā, kas spējusi veikt vislabāko laiku mūsu zemē. Šogad sacīkstēs Tartu Dimza aizslidināja arī disku jauna Latvijas rekorda tālumā, kas vairs tikai gaida oficiālo apstiprinājumu.

Visvairāk mūs, protams, iepriecina Dimzas izcili panākumi desmitcīņā. Vajag būt sevišķi attīstītam vieglatlētam, lai gūtu vērtīgus sasniegumus desmitcīņā, kur nepieciešama izturība un veiksme. Tomēr mūsu simpātiskais policists Dimza spējis uzburt lieliskus sniegumus, kas viņu ierindojuši nevien labāko desmitcīņnieku sarakstā Eiropā, bet visā pasaulē. Nelaimīgais gadījums Losandželosas Olimpiādē kārtslēkšanā spieda mūsu atlētu atteikties no varbūtēja guvuma — vienu no trijām olimpiskām medaļām. Bet, — mēs vēl ceram, jo Dimza spēj daudz. To, ko viņš nepanāca Losandželosā, mūsu Dimza vēl var panākt 1936. gadā Berlīnē, kad uz turieni kā sportistu Meku atkal klīdis pasaules labākie dēli. lai gūtu slavu sev un savai zemei Olimpiskās cīņās. Žēl, ka Dimzti, tāpat arī citi mūsu labākie vieglatlēti nevarēja ņemt dalību lielajās Mazarika spēlēs Prāgā, kur viņi arī spētu cienīgi reprezentēt mūsu Latviju pārējo labāko Eiropas sportistu vidū.

Dimza ir šādu oficiālo Latvijas rekordu īpašnieks 110 m. barjerskrējienā— 16,4 sek . (uzstādīts 1932. g.): augstlēkšanā ieskr. — 1.875 m. (1930. g.V augstlēkšanā ar kārti — 5.70 m, (1950. g.): trīssoļlēkšanā — 15,88 m. (1931. g.): lodes grūšanā — 15.19 m. (1931. g.)s lode summā — 24.90 m. (1929. g.). pieccīņā — 3735,65 p. (1951. g) un desmitcīņā — 7789,415 p. (1951. f\ Bez tam šogad uzstādītais Dimzas rekords diska mešanā ir — 45.61 m. Nedziedāsim Dimzam slavas dziesmas, kaut viņš arī to vairāk kā pelnījis, jo visskaidrāko liecību par mūsu atlēta lielām spējām dod augšminētie lieliskie mūsu zemes rekordi — ko spējis sniegt Dimza. Vēlēsimies, lai Latvijas sportam būtu daudz tādu viņu, kāds ir mūsu pasaules klases vieglatlēts — smaidošais Rīgas policists Jānis Dimza.

(Sporta Pasaule 19.jūnijs. 1933.gads)

SVEICAM JĀNI DIMZI JAUNAJĀ DZĪVĒ

Īsi pirms pusnakts stundas mūsu redakcijā vakar, pienāca īsa un negaidīta ziņa: Jānis Dimza salaulājies, šo ziņu katrā ziņā pirms ievietošanas laikrakstā mums vajadzēja pārbaudīt! Ja nu tā izrādās tikai „preses pīle", ko tad? Steiga, uztraukums un beidzot skaidrība. Tālsaruna ar Ķemeriem. Tālrunī atskan pazīstamā labsirdīgā rekordista balss: „šeit Dimza. Ko vēlaties? Vai varbūt Jūs gribat jautāt vai es piedalīšos lielajās ASK starptautiskās sacīkstēs... Ko, Jums tas šovakar nemaz neinteresē! Bet ko tad Jūs īsti vēlaties?" Mūsu līdzstrādnieks jautā pēkšņi un Dimzam pārsteidzoši: „Vai Jūs šodien salaulājaties?" Ilgs klusums, tad Dimza attopas. „Ko ? Kas ? Es salaulājies? Kā Jūs to ziniet? Tas mani ārkārtīgi pārsteidz, bet patiesība jau nu tā ir... Jā, šodien Rīgā Jāņa baznīcā es salaulājos ar Elzu Anševics jaunkundzi. Par laulībām zināja tikai daži tuvākie radi un draugi, tāpēc man, tiešām, ir liels pārsteigums, kā Jūs to uzzinājuši. Cerēju salaulāties visā klusībā ,pa daļai jau nu tas izdevies, bet no jums žurnālistiem jau nav nekas noslēpjams. Pastāstīt ko tuvāku? Nu tā: pašlaik atrodos Ķemeros, uz kurieni deramies no baznīcas. Kāzu mielasts bez alkohola, kā jau īstam sportistam pienākas. Un tad beigās vēl piemetināt, ka sportu neatstāšu, startēšu joprojām." « Sporta Pasaules" sirsnīgs laimes vēlējums jaunajā dzīvē!

(Sporta Pasaule. 20.maijs.1935.gads)

Starp latvju zemes patriotiem, kas mocekļu nāvē mira čekas pagrabos, cietumos un tika izsūtīti, ir arī neskaitāms daudzums izcilu latvju sportistu. Kopš mūsu tauta sagaidīja visu uzvarētāju Lielvācijas Vadoņa Ādolfa Hitlera armiju, latvju labākie sportisti jau vairs nebija savējo vidū. Marksistu bandu rokās krituši sportisti, kas vienmēr bija krietni latvieši un uzticīgi patrioti. To sportistu skaits, kas mocekļu nāvē miruši no komunistu lodēm un aizvesti uz tālo bada zemi, ir tiešām liels. Mūsu vidū vairs nav tieši latviešu slavenāko sportistu, kuru vārdi bija pazīstami tālu visā pasaulē.

Vēl pirms nedaudz gadiem vācu prese bieži rakstīja par vienu no labākiem vieglatlētiem - daudzcīņiniekiem Eiropā Jāni Dimzu. Lielais atlēts čekistu rokās jau krita pagājušajā vasarā, īsi pēc tam, kad Latvijā saka plosīties sarkanais terors. Mūsu ievērojamais sporta laukuma varonis mēnešiem ilgi spīdzināts, turēts nāvinieku kamerās, bet pēc tam par viņa likteni tuvāk nekas vairs nav zināms. Šai brīdī prātā nāk dienas, kad 1932. gadā Losandželosas olimpiāde ar Latvijas sarkanbaltsarkano karogu pie krūtīm Jānis Dimza ar dižajiem sasniegumiem lika runāt visai ' pasaulei par sevi un Latviju...

( Tēvija. 9.jūlijā. 1941.gads)