TIKŠANĀS VIETA VISIEM PASAULES RŪVENIEŠIEM


TIKŠANĀS VIETA VISIEM PASAULES RŪVENIEŠIEM

Marta Grimma

Marta Grimma

Marta Grimma ( 26.11.1901.- 07.09.1983)

DZĪVE UN RADOŠĀ DARBĪBA:

Grimma Marta (prec.Endzelīna, vēlāk Ķelpe; 1901.26.XI Burtnieku pag. Baložu muižā - 1983.7.IX Rūjienā, apbedīta Rūjienas Skudrītes kapos) - dzejniece, tulkotāja.

Dzimusi amatnieka ģimenē. Mācījusies Strazdumuižas elementārskolā (1912), beigusi M.Stalažas proģimnāziju Rūjienā (1917). Mācījusies Petrogradā no Liepājas evakuētajā krievu sieviešu ģimnāzijā (1917-1918), M.Beķeres meiteņu privātģimnāzijā Rīgā (1918). Beigusi Rīgas 2. pilsētas vidusskolu 91920) un LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti, kur studējusi Ģermāņu un Romāņu nodaļā, tad Baltu filoloģijas nodaļā (1926). Strādājusi par asistenti Baltu filoloģijas katedrā (1924-26). Grimma pierakstījusi profesora J. Endzelīna "Lekcijas par baltu valodu salīdzināmo gramatiku"(1927). Saņēmusi Kultūras fonda stipendiju, Grimma studēja literatūru, slāvu valodas un salīdzinošo literatūrzinātni Kārļa universitātē Prāgā (1929-32). Strādājusi par skolotāju Rūjienā (1931-33) un Rīgā (1933-40), par literatūras nodaļas vadītāju laikrakstā "Rūjienas Vēstnesis"(1932-33), teātra un mākslas nodaļas vadītāju žurnālā "Sievietes Pasaule"(1935-40). No 1941. gada dzīvojusi Rūjienā, strādājusi par skolotāju Rūjienas vidusskolā (1941-55) un Rūjas ciema bibliotēkas vadītāju un kolportieri (1955-57).
20. gadu beigās un 30. gados publicējusi daudzus rakstus un recenzijas par latviešu, čehu, ungāru literatūru un teātru iestudējumiem. Pirmais dzejolis "Turaida" publicēts laikrakstā "Latvis"1927.22.V. Izdoti dzejoļu krājumi "Tavai mīlestībai un mūžībai" (1929), "Mana balss"(1932), "Sēru vītoli" (1934). Grimmas dzeja ir mākslinieciski nevienmērīga, labākajos dzejoļos kaisls temperaments, patoss, spēcīgas, nereti neapvaldītas un pretrunīgas jūtas. Tajos atspoguļota emancipētas, iekšēji neatkarīgas sievietes garīgā pasaule. Iemīļoto motīvu lokā (mīla, māte, dzimtene, reliģija) Grimma tiecas nonākt līdz pasaules filozofiskajai izpratnei. Grimmas romantiski ievirzītajai dzejai raksturīgi arī sentimentālisma akcenti. Grimmas pirmais prozas darbs- tēlojums "Māmiņ...zemenītes!" žurnālā "Latvijas Jaunatne" 1927 gada 2. numurā. Izdots aprakstu krājums "Čehoslovakijā" (1933). Stāsti publicēti periodikā un apkopoti krājumā "Kad Donava šalc" (1934). Grimmas stāstos ievīti autobiogrāfiski motīvi, izkāpinātu jūtu pārņemtos varoņus virza fatālas kaislības. Stāstu kompozīcija maz izstrādāta, sižets pakļauts jūtu attīstībai. Romāns "Sirds saulgrieži" publicēts žurnālā "Sievietes Pasaule"(1938). 70. gados publicē dzejoļus periodikā, 1977. gadā izdota dzejoļu izlase "Priežu ziedi" . Grimma tulkojusi no čehu ("Čehu lirika", 1932; "Čehu rakstnieku sejas"1934; A. Jirāseka "Suņgalvji", periodikā 1935., grāmatā 1962; "J. Otčenāšeka "Pilsonis Brihs", 1958; Z. Pluharža "ja mani atstāsi"1960) un krievu valodas (A. Puškina "Poltava", 1933; A. Ribakova "Kroša brīvdienas", 1969). Piedalījusies "Čehu- latviešu vārdnīcas"(1988) sastādīšanā.

Pseidonīmi: Linlija.

(Valmieras bibliotēta)

ES DZEJU DZĪVĒ NEMAINĪTU

Dzejniece Marta Grimma (1901 — 1983) bijusi savdabīga, iespējams, vēl nenovērtēta personība latviešu literatūrā. Viņas dzīve cieši saistīta ar Rūjienu, vēl daudzi šejienieši atceras viņu kā skolotāju, tāpēc interesi var radīt Rūjienas vidusskolas skolotājas Dzintras Gulānes darba fragmenti, ko publicējam. Citu lasītāju varbūt uzrunās Grimmas dzejas tik mūsdienīgās (mūžīgās?) rindas: ...es nesaku, ka tevi mīlu, / es tikai nevaru bez tevis dzīvot. Grimma bija ne tikai apdāvināta dzejniece, bet arī skaista, interesanta sieviete.

Viņas literārais mantojums nav liels — trīs grāmatas Latvijas brīvvalsts laikā un izlase 1977. gadā, 1938. gadā žurnālā "Sievietes Pasaule" publicēts romāns, kā arī aprakstu un stāstu krājumi, raksti par čehu literatūru.

Marta Grimma studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes romāņu - ģermāņu filoloģijas nodaļā, tādēļ viņu kā čehu dzejas atdzejotāju 1929. gadā sūta mācīties uz Prāgu ar Kultūras fonda stipendiju. Grimmas milzīgais ieguldījums čehu un latviešu kultūru abpusējā bagātināšanā Čehijā ticis augstu novērtēts, jo viņa ļoti daudz tulkojusi no čehu valodas. Sarakste ar čehu literātiem turpinājās vēl septiņdesmitajos gados. Marta Grimma piedalījās arī 1988. gadā izdotās čehu - latviešu vārdnīcas sastādīšanā. Viņa tulkojusi arī no krievu valodas.
Gribēju izsekot viņas — dzejnieces, septiņu valodu pratējas — personības tapšanas ceļam mūža garumā. Izmantojot tuvinieku atmiņu stāstījumus, ģimenes fotoarhīvu, dokumentus, rokrakstus, vēstules, dienasgrāmatas un preses izdevumus, grāmatas, mēģināju rādīt šīs pretrunīgās personības literārā mantojuma nozīmīgumu. Tā bija personība ar augstu estētisko un kultūras ideālu izpratni.
Izsaku pateicību Violetai un Maijai Šerikovām, Līvijai Endzelīnai un Imantam Zemzarim par atmiņu stāstījumiem, uzticētajiem fotomateriāliem, dokumentiem, grāmatām, periodiskajiem izdevumiem, M. Grimmas dienasgrāmatām un materiālu publicēšanas atļauju.
* * *
Martas Grimmas tēvatēvs Georgs Grimms 19. gs. vidū no Zviedrijas uz Latviju atnācis kājām ziemā pa ledu, strādājis par dzirnavnieku Mazsalacas pusē. Martas vecāki bijuši savam laikam izglītoti un talantīgi cilvēki. Māte Karlīne pratusi vācu un franču valodu, bijusi laba audēja un adītāja.

Marta, devītais un jaunākais bērns rentnieku Karlīnes un Jāņa Artura Grimmu ģimenē, dzimusi 1901. gadā Rencēnu "Baložos", kā pati raksta atmiņās (citviet — Burtnieku pagasta Baložu muižā).
Dienasgrāmatā 1918. gadā nākamā dzejniece raksta: "Mana vecā māte! jā, tikai še [Pēterburgā] es sāku plašāki saprast Tavu labdarību, Tavu labo dabu un esmu laimīga tagad..."
Tēvs Jānis Arturs Grimms, amatnieks, kolportieris un pauninieks, pratis vairākas valodas, daudz lasījis un mīlējis mūziku, rakstījis dzejas un lugas, mazajai Martai bijis īpaši mīļš. Viņam veltīts dzejolis "Manam dievinātam tēvam":
Tev karalisks profils kā Olimpa
Dievam
Un matos baltsudrabains sniegs,
Un sirsnība, kāda var būt tikai
tēvam,
Par mīļāko bērnu kam prieks.

"Mans tēvs bija svētums, autoritāte. Mīļš un gādīgs ļoti. Nedzērājs. Nesmēķētājs. Mēs, bērni, papu dievinājām. Māte bija klusa, laipna, labsirdīga, ērcīga uz bagātniekiem, jo bija "pirtnieka sieva". Māte un tēvs — abi lieli grāmatu un progresīvo laikrakstu lasītāji. Dzīvojām ļoti trūcīgi. Tēvs iemācīja visus bērnus strādāt."
* * *

Marta skolas gaitas sākusi Oleru pagastskolā (tagadējā Jeru pagastā). Nākamajā gadā aizsūtīta pie brāļa Oskara uz Rīgu, kur viņš strādājis par skolotāju Strazdumuižas skolā, Juglas ezera krastā.
Kad tēvs nopircis māju Rūjienā, Rīgas ielā 31, Marta braukusi atpakaļ pie vecākiem. M. Stalažas privātajā proģimnāzijā Rūjienā apguvusi franču, vācu, angļu un krievu valodas pamatus. Pēc četriem gadiem (1917) skolu beigusi un pratusi brīvi runāt krievu valodā.
1917. gada novembrī viņa devusies viena pati tālā ceļā uz Petrogradu, kur brālis Oskars strādājis par skolotāju un bēgļu bērnu audzinātāju. Laiki bijuši nemierīgi, tikko notikusi Oktobra revolūcija, pilsētā aukstums un bads. Evakuētajā Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā Marta uzņemta 5. klasē. No dienasgrāmatas (1918): "Vakar biju Marijas teātrī. Izrādīja "Apburto princesi". Nācu pie pārliecības, ka spīdošam skaistumam patiesi ir pievilcīgs spēks." Marta daudz lasa krievu un pasaules klasiķu darbus, aizraujas ar filozofiskiem jautājumiem. Lasa Nīči, domā par Dieva esamību: "Taisni šodien reiz sāku plašāk iedziļināties Nīčē. Jā, daudz kam jau es piekrītu, jo to jau laikam mūsu līdzšinējā attīstība prasa: atzīstos, ka tādas, Nīčem gluži līdzīgas domas, man jau ir vairāk reizes nepieciešamas likušās, bet... tomēr kaut kam es nevaru piekrist. Tas nebūt nebūs vēl pārcilvēks, kas tādā kārtā uzcēlis sev pamatu no vājākiem — tas vienkāršs, zems patmīlis, kas vēl asinīs kūpošām rokām satvēris slavas kausu un dzer, dzer līdz nemaņas reiboņai, mežonīgā pašapziņas varā...

(Dzintra Gulāne)