TIKŠANĀS VIETA VISIEM PASAULES RŪVENIEŠIEM


TIKŠANĀS VIETA VISIEM PASAULES RŪVENIEŠIEM

Spricis Paegle

Spricis Paegle

Spricis Paegle (25.02.1876- 01.12.1962)

"Tagad mums, brīviem Latvijas pilsoņiem, ir dota iespēja būt par savas dzimtenes kulturālās, saimnieciskās, politiskās un fiziskās dzīves noteicējiem. Tādēļ mūsu vidū pienākums ir gādāt, lai brīvajā Latvijā latvju griba un latvju gars atrastu pilnos apmēros savu izteiksmi it visos pasākumos, it visos tā valsts, kā privātos orgānos. Bet, kad es še runāju par latvju gribu, tad domāju un atzīstu tikai tādu gribu, kura gan dzenas pēc brīvības, bet kura arī zin, ka īsta brīvība ir tikai tā, kura pate sevim prot vilkt robežas," tā Latvijas valsts proklamēšanas aktā 1918.gada 18.novembrī teica Latvijas Neatkarības partijas pārstāvis inženieris—tehnologs Spricis Paegle.

Spricis Paegle dzimis 25.2.1876. Valmieras apr. Ķoņu pagastā.
1896. g. beidzis Tērbatas reālskolu un uzņemts RPI ķīmijas nodaļā, ko beidzis 1901. g. ar inženiera - tehnologa grādu. Pēc studiju beigšanas strādājis kādā Vidusāzijas cukurfabrikā, pēc tam Polijā un Rīgā muitas dienestā. Kopš 1913. g. darbojies Lauksaimnieku ekonomiskā biedrībā. Dibinājis vairākas sabiedriskas organizācijas un rūpniecības uzņēmumus. 1917. g. oktobrī Rīgā piedalās Demokrātiska bloka dibināšanā ar nolūku dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Šī grupa 1918.g. 17. nov. piedalījās Tautas padomes dibināšanā, kas jau nākamā dienā 1818. g. 18. nov. Nacionālā teātrī proklamēja Latvijas neatkarību. Pēc dažām dienām viņu izraudzīja par Pagaidu valdības tirdzniecības un rūpniecības ministru. Šajā amatā viņš bija samērā neilgu laiku — līdz 1919.gada 13.jūlijam. Taču šis bija jaunās Latvijas valsts visgrūtākais laiks. Faktiskā vara vēl piederēja vāciešiem. Viss bija jāsāk no jauna. No austrumiem lauzās iekšā boļševiki. 1919.gada pirmajās dienās valdība bija spiesta atstāt galvaspilsētu un doties uz Liepāju. Pēc aiziešanas no ministra darba Spricis Paegle visu savu enerģiju veltīja Latvijas Sarkanajam Krustam, ieņemot organizācijas otru augstāko amatu — Galvenās valdes vicepriekšnieku. Pirmajā padomju okupācijas gadā Latvijas Sarkano Krustu slēdza. Kad vācu okupācijas gados atļāva darboties labdarības organizācijai "Tautas palīdzībai", Spricis Paegle atkal ieņēma priekšnieka vietnieka amatu. 1944.gada beigās Spricis Paegle devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc kara beigām, kad Latvijas Sarkanais Krusts atjaunoja darbību Vācijā, kā loceklis ar augstāko pirmskara amatu Spricis Paegle pārņēma organizācijas vadību. Šī amata pienākumus viņš pildīja līdz sava mūža beigām 1962.gada 1.decembrī. Atbalstījis latviešu kultūras pasākumus, tam piederējusi ievērojama latviešu gleznotāju darbu kolekcija. Sava mūža beidzamos gadus vadījis vecu ļaužu mītnē Berchtesgadenā, Vācijā.

Spriča Paegles piemiņai izdota grāmata. Tā ir studentu korporācijas "Selonija" dāvana Latvijas valsts 90 gadu jubilejā sava filistra Spriča Paegles piemiņai. Grāmatas veidotāji ir Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas biedrs Guntars Saiva, studentu korporācijas "Selonija" seniors Dzintars Dārziņš un Latvijas medicīnas vēsturnieks akadēmiķis un profesors Arnis Vīksna.