TIKŠANĀS VIETA VISIEM PASAULES RŪVENIEŠIEM


TIKŠANĀS VIETA VISIEM PASAULES RŪVENIEŠIEM

K.Zemdegas pieminekļa Sējējs tapšana un atklāšana 1939.gadā

K.Zemdegas pieminekļa Sējējs tapšana un atklāšana 1939.gadā

1935.gada sākumā ierosinātais jautājums par kapa pieminekļa būvi Arturam Alberingam rod dzīvu atbalstu. 20.janvārī, piedaloties vietējo un citu organizāciju pārstāvjiem, kā arī Zemkopības ministrijas pārstāvim, izvēlēja pieminekļa komiteju. 2.februārī nolēma komiteju pieslēgt Rūjienas Zemkopības biedrībai. Drīzumā uzsāk ziedojumu vākšanu. Ziedojumus var iemaksāt pasta tekošā kontā Nr 4987. 1935.gada aprīlī jau saziedots 2000 Ls. Tai skaitā prezidents A. Kviesis ziedojis 100 Ls, K. Ulmanis 100 Ls, valsts zemes banka 500 Ls, Brīvās Zemes redakcija 100 Ls, studentu biedrība “Fraternita Rusticana” 500 Ls, Rīgas nomaļnieku savienība 150 Ls, Tukuma apriņķa lauku pārvaldības vecākais 100 Ls, Rūjienas piensaimnieku sabiedrība 100 Ls, Daugavpils pilsētas valde 50 Ls, Rūjienas Zemkopības biedrība 40 Ls, Mazsalacas pilsētas valde 25 Ls, Rūjienas krājaizdevu sabiedrība 25 Ls un Valmieras mednieku biedrība 25 Ls.

28.aprīlī pieminekļa komiteja rīko A. Alberinga piemiņas vakaru Rūjienā. Koncerts notiek ģimnāzijas zālē. Referātu par A. Alberingu lasa Latvijas preses biedrības priekšsēdētājs J. Druva. Koncertā piedalās operdziedātājs P. Gailis, brīvmākslinieks Ed. Šmits, vijolnieks B. Bethers un T. Miķelsons. Gailis nodzied A. Alberingam veltītu A. Zumenta dziesmu “Zemnieka dēls”.

Novembra beigās jau saziedots tuvu pie 10 000 Ls un ziedojumi turpina ieplūst. Neredzēta atsaucība.

1936.gada maijā saziedots 13 000 Ls. Pieminekļa komiteja groza agrāk pieņemto lēmumu, pēc kura piemineklis bija domāts celt kapos. Kapos uzstādīs piemiņas zīmi, bet pieminekli cels Rūjienas pilsētā. Komiteja lūdz pilsētas valdei ierādīt pieminekļa vietu. Līgums par pieminekļa veidošanu tiek noslēgts ar tēlnieku Kāri Zemdegu-Baumani.

Oktobrī pieminekļa izraudzītā vietā notiek rosīgi zemes uzbēruma un laukuma nolīdzināšanas darbi. Piemineklim pamatus iemūrēt cer vēl šajā rudenī.

1937.gada jūnijā Rūjienā pabeidz izveidot to pilsētas parka daļu, kurā uzstādīs pieminekli Arturam Alberingam. Terasveidīgā laukumā izbūvētas cementa kāpnes, iestādīti krāšņuma koki un puķes.

1937.gada 23.novembrī A. Alberinga atdusas vietā Skudrītes kapos atklāj K. Zemdega veidoto piemiņas zīmi.

1937. gada decembrī Nacionālās celtniecības komiteja ministru prezidenta biedra M. Skujenieka vadībā atzīst par pieņemamu tēlnieka K. Zemdega izstrādāto pieminekļa projektu. 14.decembrī projektu apstiprina arī ministru kabinets. Kā zināms, pieminekli izveidos kā sējēja tēlu, tā simbolizējot Artura Alberinga svētīgo darbu Latvijas zemniecības labā.

1938.gada 4.jūnijā Rīgā sanāk pieminekļa komiteja un apstiprina pieminekļa projektu. Pieminekli kals no mūsu zemes granīta.

1939.gada 5.maijā Rūjienā sāk uzstādīt pieminekli Arturam Alberingam “Sējējs”.

Tālā Rūjienas apkārtnē svētdien, 1939.gada 20.augustā apklust labības kūlēju dziesma. Pilsētā un lauku sētās paceļas karogi. Visaugstākos mastos tie plīvo Rūjienas centrā, kur pilsētas parka uzkalnā min valstsvīra un sabiedriskā darbinieka Artura Alberinga raženo mūžu, atklājot viņam pieminekli.

Svinībās ierodas arī Zemkopības ministrs J. Birznieks, Latvijas bankas padomes priekšsēdētājs A. Klīve un daudzu valsts un pašvaldību iestāžu, saimniecisko organizāciju vadītāji un pārstāvji.

Pie uzejas pieminekļa uzkalnā- Rīgas ielas malā celtas trīs baltzaļas kolonas. Še plkst. 10 sapulcējas arī Rūjienas novada mazpulki ar 11 karogiem. Ministru sagaida pilsētas galva Arnolds Krēsliņš. Rūjienas pilsētas un visa novada vārdā viņš pateicas augstajam viesim par parādīto uzmanību rūjieniešiem. “Šodien ne vien Rūjienas novads, bet visa latvju zeme ceļ pieminekli vienam šī laika ievadītājam, kas nesavtīgi strādājis Latvijas tapšanas un izveidošanas labā, “ teic A. Krēsliņš.

Ministra sagaidīšanā piedalās arī Alberinga kundze ar meitu.

Pēc kopējām brokastīm pilsētas valdes namā svētku viesi dodas uz Skudrītes kapiem. Dižā Rūjienas novada dēla kapa kopiņu ieslēdz studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” goda sardze. Kapa kopiņa klājas ar vainagiem un ziediem. Atskan Rūjienas Draudzes skolas vīru kora dziesma “Kādā nu mierā”.

Īsā klusuma brīdī godbijībā noliekuši savas galvas, daudzie piemiņas svinību dalībnieki pulcējas Sv. Bērtuļa baznīca, kurā arī aizgājējs neskaitāmas reizes nācis izlūgties Dieva svētību darbam savas tautas un valsts labā. Pie altāra nostājušies karognesēji ar zemnieku, mazpulku, studentu, aizsargu un citu organizāciju karogiem. Dievkalpojumu vada Rūjienas Ziemeļu draudzes mācītājs Roberts Slokenbergs un mācītājs Leo Kampe. Altāra sveču gaisma apmirdz daudzo organizāciju karogus, kuru balti zaļās krāsa liecina, ka Alberinga darbu tagad turpina desmiti tūkstoši jaunas paaudzes cīnītāju. Dievkalpojumam skaistu noskaņu dod dziedone A. Vāne, vijolnieks K. Vestens un T. Miķelsona mežragu kvartets ar saviem muzikālajiem priekšnesumiem.

Pēc dievkalpojuma notiek svinīgais akts Artura Alberinga pieminekļa uzkalniņā pilsētas parkā. Goda sardzē stāv aizsargu, sudentu biedrības “Fraternitas Rusticana” un mazpulka dalībnieku ierindas. Lielie rožu un liliju vainagi, kas sniedzas cilvēku augumā, vislabāk stāsta par pateicību un cieņu, ko latviešu tauta izrāda savam aizsaulē aizgājušam darbiniekam. Rūjienas jauktais koris diriģenta J. Ķibera vadībā atskaņo Alfreda Kalniņa dziesmu “Trīs svētceļnieki”. Zemkopības ministram J. Birzniekam lūdz atklāt pieminekli. “ Lai ikviens, kas pie šī pieminekļa nāk, smeļas te spēkus darbam, gribai, saprātam”- noslēdz savu runu ministrs Birznieks. Pēc valsts himnas lēni noslīd baltais pārvalks un redzams kļūst stalts jauneklis ar sētuvi vienā un pavasara ziediem otrā rokā. Uz augstas akmens pamatnes stāvēdams, viņš tagad varēs vērot, kā ievāc ražu no tām sēklām, kas sētas latviešu zemē.

Pieminekļa pakāji sāk segt ziedu kalni. Pirmo vainagu bijušajam ministru prezidentam un zemkopības ministram noliek zemkopības ministrs J. Birznieks. Īpatnējus vainagus atsūtījuši Jumpravas lauksaimniecības biedrība un Madonas zemnieki. Šie vainagi darināti no rudzu vārpām, tā simbolizējot sveicienu agrārreformas veidotājam un cīnītājam.

“Laiki mainās, personības paliek”- savas organizācijas vadmotīvu pie “Sējēja” tēla, noliekot vainagu- atkārto studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” seniors G. Bisenieks.

Aktu noslēdz Rūjienas novada apvienotais koris, diriģenta Luda Alberinga vadībā. Izskanot dziesmai “Tev mūžam dzīvot Latvija”, debesu pamalē sabiezē tumši mākoņi un “Sējējs” priecājas, redzot pār Rūjienas novadu nolīstam sengaidītās lietus lāses.

Plkst. 16.00 ap 300 svētku dalībnieku pulcējas Alberinga pieminekļa atklāšanas svinību azaidā pilsētas valdes namā. Vakarā Rūjienā notiek Artura Alberinga piemiņas koncerts, kas pulcina Saviesīgās biedrības zālē Artura Alberinga un mākslas draugus. Koncertā ierodas arī Zemkopības ministrs J. Birznieks. Operdziedātājas A. Vānes, vijolnieka K. Vestena un pianista A. Žilinska priekšnesumu kuplā auditorija algo aplausiem un ziedu veltēm.